Velopabraukāšanās “Kritiskā masa” 1. maijā. Tikšanās pie Dailes teātra 13:00. Ar velosipēdu pretī pavasarim!
Šovakar, 19. aprīlī, 18:00, Bufetē Gauja (Tērbatas 56) kārtējais pikniks jeb svētdienas politinformācijas un politisko filmu pēcpusdiena.
Uz ekrāna:
Ken Loach ar 1995.gada mākslas filmu "Land and Freedom" (109 min.) par Pilsoņu karu Spānijā. Filma uzņemta pēc D.Orvela grāmatas "Homage to Catalonia" (1938.). Tas ir stāsts par angļu karavīru, kurš brīvprātīgi dodās uz Spāniju, lai iesaistītos spāņu revolucionāru cīņā pret spāņu fašistiem.
Šodien Zviedrijas tiesa atzina četrus The Pirate Bay dalībniekus par vainīgiem autortiesību pārkāpumu atbalstīšanā un veicināšanā un piesprieda katram 1 gadu brīvības atņemšanas un no visiem četriem kopā piedzina zaudējumus 30 miljonus zviedru kronu.
Kā norādīja The Pirate Bay pārstāvis Peters Sunde (Peter Sunde), šim spriedumam var būt nopietnas sekas, jo saskaņā ar tiesas argumentāciju jebkuru interneta pakalpojumu sniedzēju var atzīt par vainīgu autortiesību pārkāpumos.
Avots: http://torrentfreak.com/the-pirate-bay-trial-the-verdict-090417/
Pirms nedēļas organizācija Reporters Without Borders publicēja pārskatu ar nosaukumu “Enemies of the Internet”, kurā uzskaitīti cenzūras un vārda brīvības ierobežošanas gadījumi internetā 22 valstīs.
Par “interneta ienaidniecēm” nodēvētas 12 valsis - Birma, Ķīna, Kuba, Ēģipte, Irāna, Ziemeļkoreja, Saūda Arābija, Sīrija, Tunisija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Vjetnama. Tās visas internetu ir pārvērtušas par intranetu, lai nepieļautu iedzīvotāju piekļuvi “nevēlamam” saturam.
“Internets ne tikai tiek ciešāk kontrolēts, bet rodas arī jaunas cenzūras formas” norāda Reporters Without Borders. Šobrīd savu publikāciju interneta dēļ nebrīvē atrodas 70 kiberdisidenti, lielākā daļa no tiem – Ķīnā, kurai seko Vjetnama un Irāna.
Tomēr jāatzīmē, ka internets tiek uzraudzīts un kontrolēts arī demokrātiskās valstīs.
Lejupelādēt pārskatu “Enemies of the Internet”.
Vēl 20 dienas ikvienam ir iespēja izteikt konkrētus priekšlikumus Eiropas Savienības politiķiem, kā uzlabot iedzīvotāju sociālo un ekonomisko nākotni. Apmaiņas programmas skolotājiem, stingrāka finanšu tirgus uzraudzība, subsidētās darba vietas, nodokļu atlaides izglītībai, plašāku ES lietu mācīšana skolās – tās ir idejas, par kurām šobrīd notiek diskusijas visās 27 ES dalībvalstīs. Ikviens, kam ir domas par to, kā pārvarēt šī brīža grūtības, var nākt ar saviem priekšlikumiem, diskutēt un balsot par tiem Eiropas pilsoņu debašu mājas lapā latviešu valodā www.eiropas-pilsonu-debates.eu Populārākie ierosinājumi tiks apspriesti Latvijas pilsoņu debatēs Rīgā 28.–29. martā, kā arī debatēs visās pārējās 26 ES dalībvalstīs. Ja priekšlikumi gūs citu ES iedzīvotāju atbalstu, tie tiks iesniegti ES politikas veidotājiem.
Tuvojoties 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas pilsoņu debates dod iespēju ES iedzīvotājiem savstarpēji un kopā ar politikas veidotājiem diskutēt par jautājumu, kas šobrīd iedzīvotājos rada vislielākās bažas: ko ES var darīt, lai veidotu labklājīgu iedzīvotāju nākotni globālajā pasaulē? Debatēs visās 27 dalībvalstīs kopumā piedalīsies 1500 iedzīvotāji no dažādiem reģioniem, vecuma grupām un profesijām. Nacionālo debašu rezultāti tiks nodoti politikas veidotājiem Eiropas pilsoņu samitā 2009. gada maijā Briselē. Laikā, kad ES institūcijas sāk pārskatīt Lisabonas stratēģijas mērķus, lai veicinātu ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspējas palielināšanos, arī Eiropas pilsoņu debates dos aktuālu un vērtīgu ieguldījumu politikas veidotāju darbā.
Eiropas pilsoņu debates pirmo reizi notika 2007. gadā, kad nevalstiskās organizācijas no visām ES dalībvalstīm aicināja iedzīvotājus diskutēt par enerģētiku un vidi, sociālo aizsardzību un ģimeni, ES lomu pasaulē un imigrāciju. ES institūcijas debašu rezultātus izmantoja, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus par klimata izmaiņu ierobežošanu un migrācijas pārraudzību. Tāpat debašu rezultāti apliecināja, ka ES iedzīvotāji atbalsta aktīvāku un nozīmīgāku ES lomu pasaulē, kā arī vēlas, lai ES pievērš vairāk uzmanības sociālajai politikai Eiropas Savienībā.
Norvēģijas izglītības un zinātnes ministrs ir paziņojis, ka vēlas legalizēt failu apmaiņu. Kā uzsver, mūzikas industrijai vajadžetu izmantot internetu, nevis ar to cīnīties. “Visi iepriekšējie tehnoloģiskie uzlabojumi tika sagaidīti ar bailēm, ka tie iznīcinās iepriekšējos formātus. Taču TV nenogalināja radio, internets nenogalināja grāmatas un lejupielādes nenogalinās mūziku,” viņš norāda. Ierakstu kompānijām jāatrod sistēma, kas dod labumu gan lietotājiem, gan māksliniekiem.
Avots: TorrentFreak
Ja kādreiz policistu fotografēšana Londonā bija ļoti populāra, jo policisti līdz ar Bigbenu, divstāvu autobusiem un sarkanajām telefona būdiņām tiek uzskatīti par Londonas simbolu, tad tagad par to nāksies aizmirs. Jo vairāk - dodoties uz Lielbritāniju jāliek cieši aiz auss, ka policistus fotografēt vai filmēt nedrīkst nekādā gadījumā - pat ar mobilo telefoniu ne. Citādi tas var beigties bēdīgi. Pat ļoti bēdīgi - ar 10 gadiem cietumā. To paredz nesen pieņemtais pretterorisma likums. Līdz šim par aizliegumu fotografēt policistus biju dzirdējis, ka tāds ir Ukrainā. Bet tā ir valsts ar mazliet citām tradīcijām.
Jaunzēlandieši sākuši protesta kampaņu pret izmaiņām autortiesību likumā, kas nosaka, ka interneta pakalpojuma sniedzējam ir jāpārtrauc interneta pieslēgums tiem lietotājiem, kuri tiek apsūdzēti autortiesību pārkāpumos.
Virāk informācijas:
Venecuēlas varas iestādes izraidīja no valsts Eiropas parlamenta deputātu, kurš nosauca Venecuēlas prezidentu Hugo Čavesu par diktatoru. Luiss Herrero bija ieradies novērot referendumu, kurā lielākā daļa venecuēliešu nobalsoja par H.Čavesa prezidentūras termiņa pagarināšanu.
Eiropas pilsonībai jānozīmē pārvietošanās brīvību un konsulāro aizsardzību ārvalstīs. Tomēr, lai arī šī ideja ir ietverta Eiropas Savienības dibināšanas līgumos, pagaidām tā izskatās tikai pēc iedomāta jēdziena, kas realitātē īsti neeksistē. Taču lietas varētu mainīties nākamajā pusgadā, kad tiks pārskatīta ES tieslietu un iekšlietu politika. Vismaz tā cer Eirpas parlamenta locekļi, kas sagatavojuši ziņojuma projektu par Eiropas pilsonību.
